Bažās par valstī tuvojošos demogrāfisko katastrofu, biedrība LATAV sadarbībā ar kustību KOPĪGA VALODA veic akciju KĀPĒC GRIBU AIZBRAUKT (BRAUCU PROM ŠOBRĪD VAI JAU ESMU AIZBRAUCIS) NO LATVIJAS?

Jau esam saņēmuši daudz vēstuļu, kurās ļaudis raksta, kāpēc ir spiesti dzimto pusi pamest. Vēstules lielākoties pienāk pasta kastītē “Nepublicēšanai”. Autorus vara saprast – aiz katras vēstules slēpjas personīga drāma, reizēm – traģēdija, un ļoti taču negribas par savu sāpi runāt skaļi. Par agru vēl veidot akcijas kopsavilkumu, tāpēc arī šai reizē vēl par to pašu tēmu, tomēr nedaudz citā aspektā.

LATAV joprojām uzskata, ka, līdzās neattīstītajai ekonomikai un totālajai atkarībai no Vašingtonas, Stokholmas un Briseles, viena no vislielākajām Latvijas problēmām ir tā, ka mūsu valsti saukt par tiesisku var tikai vārdos, ne īstenībā. Ne visi esam vienādi likuma priekšā, daudz likumu pildīti netiek, varas augšējā ešelonā valda nesodāmība, arī paši likumi ne vienmēr kalpo valsts saimnieku, proti, tautas interesēm. Gribot negribot, aizvien biežāk rodas vēlme tautas kalpiem uzdot jautājumu: “Vai jūs neesat aizmirsuši, kā livrejas valkājat?”

Rakstā “Mūsdienu Latvijas mīti” jau runājām par Latvijas likumdošanas īpatnībām attiecībā pret tiem, kuru parādu dzēšanai bankām ar hipotēku izrādās par maz un ka tādēļ daudzi mūsu tautieši juridisko aizsardzību spiesti meklēt Anglijas tiesā. Šai reizē gribas pieskarties nodokļu tēmai – kā nodokļi ietekmē ļaužu aizplūšanu no valsts.

No 2012.gada 1.janvāra ir uz ārzemēm peļņā aizbraukušo LV pilsoņu nodokļu maksāšanas kārtība ir mainījusies un viņiem šeit vairs nav jāpiemaksā starpība pie ārzemēs jau samaksātajiem nodokļiem. Taču līdz tam bija tā, ka, samaksājot visus nodokļus, atbilstoši, piem., Anglijas, Īrijas vai citas valsts likumiem, reizi gadā viņiem bija pienākums iesniegt deklarāciju par saviem ienākumiem un Latvijas VID samaksātajiem nodokļiem, piemaksājot starpību, kāda bija radusies Latvijas un šo valstu nodokļu lieluma atšķirību dēļ. Pievērsiet uzmanību – tieši piemaksāt. Tā, piemēram, 2008.gadā deklarācijas iesniedza 1000 cilvēku un, balstoties uz tām, samaksāja kopumā 2 miljonus latu, t.i., vidēji Ls 2000 no cilvēka gadā jeb Ls 170 mēnesī – vēl klāt pie tiem nodokļiem, kurus tie jau bija samaksājuši tur, kur strādājuši. Sanāk, ka apmēram par tādu summu ikmēneša nodokļi Latvijā ir lielāki, kā attīstītajās ES valstīs. Interesants fakts, vai ne? Pamēģināsim tikt skaidrībā, kāpēc tā.

Galvenokārt – ar nodokļiem neapliekamā minimuma dēļ. Latvijā tas ir Ls 45 liels, bet attīstītajās valstīs apmēram 10 reizes lielāks. Tāpēc, ka šajās valstīs ar nodokļiem neapliekamais minimums atbilst izdzīvošanas minimumam, bet pie mums tie nav pat salīdzināmi. Oficiālais izdzīvošanas minimums Latvijā vienam ģimenes loceklim ir Ls 174,40. Un, raksturīgi, ka summa tiek nosaukta bez PVN, taču tajā ietilpstošās preces un pakalpojumi bez PVN nav iegādājami. Tas nozīmē, ka reāli oficiālais izdzīvošanas minimums Latvijā ir vairāk, nekā Ls 210. Tai pat laikā minimālā alga ir Ls 200 uz papīra. Atņemiet 11% sociālo nodokli un no pāri palikušās atlikušās summas, kas pārsniedz ar nodokļiem neapliekamos Ls 45, norēķiniet vēl 25% ienākumu nodokli, un nu uz rokas vairs atliks vien divas trešdaļas no idzīvošanai paredzētā minimuma. Bet ja jums vēl ir bērni vai citi apgādājamie?

Tā nu sanāk, ka citās valstīs nodokļus jāmaksā no summas, kas pārsniedz izdzīvošanai nepieciešamo, bet pie mums primāri ir nodokļi, kamēr izdzīvošana – sekundāra. Bet, atgriežoties pie tēmas par piemaksu pie jau samaksātajiem nodokļiem, ir vēl viens aspekts. Pēc Latvijas nodokļu iekasētāju viedokļa pārāk daudz ārzemēs strādājošo vidū bija to, kas šīs deklarācijas neiesniedza. Tāpēc Latvijas VID noslēdza līgumus ar citu valstu nodokļu dienestiem, lai tie jau savās valstīs pacīnītos ar neapzinīgajiem Latvijas pilsoņiem, protams, tikai “Latvijas interesēs”. Šāds līgums tika noslēgts ar 17 valstīm. Tādas, lūk, “mātišķās rūpes un gādība”, kā rezultātā aizvien vairāk aizbraukušo mazāk un mazāk vēlas atgriezties, nevēloties saglabāt pat savu Latvijas pasi.

Bet Latvijas demogrāfiskā problēma nav tikai masveidīgā izbraukšana, ko veicina ne vien vēlme nopelnīt, bet arī pieaugošā vēlme nekad šeit vairs neatgriezties. Arī augstie mirstības un zemie dzimstības rādītāji nav mazāka problēma. Palūkosimies, kā šīs problēmas tiek risinātas likumdošanas līmenī.

Augstā mirstība. Ko lēmusi valdība, lai šo problēmu risinātu? Tā paaugstinājusi pensionēšanās vecumu, vairākkārt paaugstinājusi medicīnisko pakalpojumu maksu tiem, kuri nodokļus nemaksā. Un tas vēl tiek īstenots laikā, kad ļaudīm, kam tuvojas pensijas vecums, darbu atrast ir tikpat kā neiespējami. Bet slimības taču sāk pieteikties tieši šādā vecumā… Atkal jāsecina, ka nodokļi mūsu valstī ir primāri, bet cilvēku dzīvība – sekundāra. Kāpēc tā? Smadzeņu trūkuma dēļ? Cietsirdības dēļ? Vai arī tas ir plānveida genocīds pret savu tautu, kuru īsteno pēc ārzemju leļļu dīdītāju rīkojumiem?

Zemā dzimstība. No iespējami ātrākas šīs problēmas risināšanas ir atkarīgs ne tikai tas, kāda būs Latvijas rītdiena, bet gan tas, vai tā būs vispār. Acīmredzami, ka dzimstība kritusies no valsts smagā ekonomiskā stāvokļa un, lai dzimstību paaugstinātu, nepieciešams ārkārtas rakstura ekonomiski lēmumi. Un vispirms ar nopietniem nodokļu atvieglojumiem vecākiem. Daudzās valstīs ienākuma nodokli aprēķina, ienākumus rēķinot uz katru ģimenes locekli. Tā bezbērnu ģimeņu nodokļu summa radikāli atšķiras no summas, kāda jāmaksā daudzbērnu ģimenēm. Šāds stimuls demogrāfiska rakstura problēmas risina daudz efektīgāk par tukšiem saukļiem, speciālām komisijām un zinātniskām konferencēm. Un ļaudis laiž pasaulē bērnus, arī adoptē, arī retāk veic abortus, arī nedodas prom, lai bērnus audzinātu svešumā…

Mūsu valsts ir jāglābj. Aizbrauks savējie – atbrauks svešie. Pavisam svešie. Tie atbrauks, tos atvedīs, tos atsūtīs. Dzīvot vienā zemē ar tādiem būs ļoti grūti. Neiespējami grūti. Tā vairs nebūs Latvijas Republika, bet Latvijas Izmirāti. Un taciņa uz šiem izmirātiem tiek iemīta mūsu acu priekšā – ar banku patvaļu, ar nepanesamiem nodokļiem, ar demogrāfisko katastrofu, ar medicīnas un izglītības sagraušanu, ar marionešu un īslaiķu nonākšanu pie varas.

Aizkustina, kā dažādu rangu valsts ierēdņi sit sev pie krūtīm un lepni paziņo, ka viņi, atšķirībā no citiem, godīgi maksā visus nodokļus. Jūs maldāties, kungi. Tieši jūs esat tie, kas nodokļus nemaksā vispār, ne santīma. Tāpēc, ka visas jūsu algas, prēmijas, reprezentācijas, komandējumu, atvaļinājumu un slimības izdevumus ar saviem nodokļiem jums maksā tauta. Arī jūsu nodokļus tauta maksā jūsu vietā. Tāpēc vispirms tieši jums, kā faktiskajiem nodokļu nemaksātājiem, saskaņā ar jūsu pašu lēmumiem, par medicīnas pakalpojumiem būtu jāmaksā pilna cena.

Nodokļi paredzēti, lai tie nestu labumu valstij, tās attīstībai un izaugsmei, izglītībai un iedzīvotāju medicīniskajai aprūpei. Nodokļiem nav jāveicina valsts izmiršana, starptautisko krāpnieku un to vietējo pakalpiņu nepiepildāmo kabatu piepildīšana.