Sarakstos ar kādu sev draudzīgu, taču nu neizpratnē par manu pārliecību nonākušu cilvēku, kas man atrakstīja šādu vēstulīti:

Sveiks ,Kaspar !
Ja godīgi, es nesaprotu, kas notiek…   Cik gan šajās nedēļās nav uzrakstītu NO LATVIEŠU PUSES miera, draudzības utt. manisfestu…   Bet vai Tu esi manījis, ka kāds ar mums grib draudzēties…?  ES NEKO TĀDU NEREDZU! Kapēc mēs izklājamies kolonistu priekšā, kam ir un paliek viens mērķis attiecībā uz mums… Un šitas kartējais “par kopīgu valodu” IR TOTĀLA ABSTRAKCIJA… Vai nu ir noticis tas pats, kas 39.gadā… Vai arī as nudien neko nejēdzu… N.

Mana atbilde:

Esmu pret abu galu radikālām provokācijām. Runa nav par iekšējiem konfliktiem. Ja nebūtu to, kas tos ārēji provocē, sen būtu galā tikuši paši. Vienus provocē rietumi, otrus austrumi. Nevaru nevienu vainot konkrēti, jo man tādas informācijas nav. Apšaudīties no savas ciešās pārliecības cietokšņiem arī bezjēdzīgi. Kopīgās valodas ideju plivinu jau mēnesi pirms referenduma. Letiņi to neuztver, neletiņi uztver labāk. Hermanim pietika drosmes norādīt, ka viena daļa latviešu ir nodevēji, Rubenis ierosināja Manifesta aicinājumu, Dūle savu Balto lapu. Mana pārliecība ir, ka ne jau valodas ir pamats konfliktam. Ja ekonomika nebūtu sagrauta, ja valsti nebūtu izpostījuši latviešu politiķi, tiem nebūtu vajadzība radikalizēt nacionālismu, lai aiz šiem procesiem slēptu savus noziegumus. Arī tos, ko tie vēl turpinās iemiesot. Kā pareizticīgam dzejniekam, man nav nekādu iekšēju pretrunu šādi divās valodās piesisties krustā, lai vismaz tā daļa, kas nav mierā ar politizēto nacionālismu vai tikpat politizēto antinacionālismu, varētu mēģināt atrast kopīgu valodu. Tā nav nedz latviešu, nedz krievu valoda. Tā ir valoda, kādā runā īstenībā mītoši un ar galvu domājoši ļaudis. Valsts ir iznīcināta, tā iet bojā. Kā to glābsim? Lūk, konkrētas atbildes uz šo jautājumu arī būs tā kopīgā valoda. Jo visi vienādi ir norūpējušies par savu un savu tuvāko nākotnei Latvijā. Viss taču ir tik vienkārši.

“Izklāšanās kolonistu priekšā” notiek tāpēc, ka nav konkrēta piedāvājuma, ko darīt. Man un maniem domubiedriem tāds ir. To jau pieteicu savā bankas lietā. Par to aizvien skaļāk un konkrētāk runāsim, sākot jau ar nākamo nedēļu. Diemžēl, latviešus šādai praktiskai iniciatīvai iedvesmot nav tik vienkārši, jo lielākā daļa uztraucas, kā viņi izskatīsies savējo acīs. Bet jādomā taču ir par valsti, ne sevi. Un it kā pareizā nacionālistu valodā turpinātu uzsaukumu raidīšanu jau praktiski neko valstī nemainīs.

Radikālismam visos laikmetos ir bijis pamats izskatīties aizdomīgam. Tāpēc arī tik radikāli tiek apkaroti tie, kas ir pret radikālismu. Re, ko saka leišu militārais eksperts savā tekstā:

“Tomēr ticamākais invāzijas scenārijs, kā uzskata autors, līdzinātos 1940.gada notikumiem – bez šāvieniem, pēc politiskās elites uzaicinājuma. Tas būtu iespējams gadījumā, ja Krievijai izdotos īstenot savus nu jau gadus desmit piekoptos informācijas karu, politiķu un galveno ekonomikas jomu korumpēšanas, sabiedrības vērtību ārdīšanas un radikāla nacionālisma netiešas atbalstīšanas plānus.” ( http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/4122… )

Ļoti grūti ir noteikt, kas kādu programmu pilda. Varbūt domā pat, ka nepilda, taču tiek izmantots. Gudrāk ir nenostāties ne pret vienu cilvēku, bet tikai pret grēku, netaisnību, necilvēcību, nesaticību. Bet tas, ko burkšķ ar partijām un medijiem saistīti vienas vai otras nometnes burkšķētāji, taču nav saistīts ne ar vienu konkrētu, praktisku saimniecisku, ekonomisku plānu LV glābšanas sakarā. Vai NA ir tāds plāns? Vai Vienotībai un ZRP ir? Nav taču. Tikai banku noziegumu atbalstīšana un LV izlaupīšanas tālāka nodrošināšana.

Ja tev ir konkrēts, praktisks piedāvājums, kā mainīt kaut ko LV sistēmā, padalies. Pārējo pašlaik nolieku malā. Jo man tāds piedāvājums ir.

P.S. Piemirsu vēstulē ierakstīt šādu rindu: “Kopīga valoda ir valoda, kādā sarunājas cilvēki, nevis politiķi.”