Vakar Zemesgrāmatā ienāca somiete, lai nokārtotu dokumentus par savu Rīgā iegādāto īpašumu. Viņa runāja angliski. Ierēdne atbildēja latviski. Somiete sāka runāt krievu valodā ar akcentu. Ierēdne turpināja runāt latviski. Somiete krieviski sacīja, ka ierēdņi valodas nezināšanas dēļ dokumentos pieļāvuši kļūdu un viņa uz pāris dienām ieradusies Rīgā, lai to labotu. Ierēdne turpināja latviski. Somiete uzsprāga un sacīja: ja jūs neprotat ne angliski, ne krieviski, tad runājiet ar mani somiski. Ierēdne, kā dīdžeja cilpā nokļuvis motīvs, nemitīgi atkārtoja “šeit ir Latvija un valsts valoda ir latviešu valoda…” Kad somiete nerimās, tūdaļ piesteidzās kāds svarīgāks darbinieks un piedraudēja izsaukt policiju.

Arī šis notikums ir valodas referenduma sekas. Ienaidnieks nu ir atrasts. Tas ir ikviens, kas nerunā latviešu valodā. Latvijas morāli ekonomiskajā katastrofā, kā izrādās, nav vainojamas nedz visas iepriekšējās latviešu valdības, nedz SVF, nedz skandināvu banksteri, bet… latviski nerunājošie.

Valoda ir gan fiziskas, gan metafiziskas sazināšanās kultūras radīts brīnums. Ikviena valoda ir unikāla. Valoda, kurā runā avīzes un portāli, nav latviešu tautas valoda. Valoda, kurā komentē komentētāji, nav latviešu tautas valoda. Valoda, kurā savas programmas sacer partijas pirms vēlēšanām, nav latviešu tautas valoda. Valoda, kuru aizstāvēt aicināja ar referenduma izaicinošajām ambīcijām, nav latviešu tautas valoda. Tāpat, kā lindermaniaku provokācijām nav nekāda sakara ar krievu tautas valodu.

LPSR laikos politbirojs un partorgi latviešu valodai nespēja nodarīt to, ko tai nodarījuši pēdējie 20 gadi, jo tolaik to vēl glāba dzeja. Pat vieglajā jeb estrādes mūzikā dominēja dzeja – Petera, Krūkļa, Selgas, Čaklā, Vika, Elksnes, Ziedoņa un daudzu citu dzejdaru viegli vieglajā mūzikā ieaustā. Pēdējo 20 gadu laikā, tautai no bibliotēkām pārceļoties uz lielveikaliem, dzeja dabiski nobeidzās. Tai mazumā ejot, nobeidzās arī dzejas kritēriju respektēšana dziesmdaru vidē. Popmūzikas valoda kļuva par izlietotās valodas otrreizējās pārstrādes laboratoriju. Pēc mākslīgi uzbudinātas padzīvošanās hītu parādēs, popmūzikas saturs nonāk nekurienes kanalizācijā.

30 gadus dzīvodams bārdaino krievu Krievijā, bārdainais Kr.Barons glāba latviešu tautas dvēseli – Dainu valodu, kas tālāk līdzēja glābt valodu visiem dižākajiem latvju bārdainajiem dzejniekiem un rakstniekiem. Mūsdienas šos valodas radītājus ir ne tikai noskuvušas, bet apbedījušas ar visām bārdām.

Latviešu tautas dvēsele un tās valoda šodien ir aizdarītas vai tik cieši aizvērtas, kā sen nelasītās Dainas. Politika ir melnais bruņinieks. Valoda ir Lāčplēsis. Abi krita Daugavā. Kad Lāčplēsis mēģināja izrāpties uz Barikādēm, to aprija daudzgalvainais politikas pūķis. Un rij vēl šobaltdien. Valoda, kādā sazināmies, nav latviešu, bet LATVIJAS VALODA.

Latvijas valodā ir angļu, vācu, krievu žargons, rupjības, mats, naids… Valoda, kuru pūlas aizstāvēt politizētie referendumi, ir naida un nesaskaņu valoda. Tautas dvēsele nerunā naida un nesaskaņu valodā, bet valodā, kurā dzīvi izrunājami vārdi “GODS DIEVAM augstībā! MIERS virs zemes un cilvēkiem labs prāts!”

Kaspars Dimiters

24.12.2011