• Ainars Bašķis
    Mani mīļie, nepavelkamies uz juridiskās fakultātes 1.kursa nesekmīga studenta cienīgu savārstījumu ! Tur jau slēpjas tā valdības vaina, ka likumi netiek civilizēti tautai izskaidroti !
    Tik brutāli nezināt likumdošanu banku biznesa jomā ! Ak Dievs !
    Ja visa noguldītā nauda bankā tā vienkārši tiks uzglabāta, tad valsts ekonomika apstāsies.
    Nu, nepavelkamies uz šizofrēniskām tēzēm – citēju – “… jo lielāka ir bezskaidras naudas masa valstī bezskaidras naudas veidā, ko laiž apgrozībā komercbankas.” Vai arī “Ieguldītais kapitāls 5 latu apmērā pie rezerves likmes 5% un kreditlikme 10% bankai veido 190 latus lielu „peļņu” jeb 3800% gada laikā”
    Vai tiešām autors mūs uzskata par tādiem stulbeņiem ?!
    Cienījamais Dziesminiek, nekļūstiet par Kristovski No.2, nerunājiet par lietām, ko nejēdzat !

    Lasīt diskusiju >
  • Kaspars Dimiters
    Ainar > “Ja visa noguldītā nauda bankā tā vienkārši tiks uzglabāta, tad valsts ekonomika apstāsies”. Pilnīgi pareizs apgalvojums. Bet runa ir par tiesībām rīkoties ar klienta līdzekļiem! Bankas taču maksā par šo līdzekļu lietošanu, taču ne visiem klientiem-ieguldītājiem, bet tikai tiem, kas var veikt noguldījumus uz laiku, ilgāku par 3 mēnešiem. Tādi ir pašu banku sistēmas uzstādītie likumi. Proti, viņi maksā tikai tiem, kas bez algas var dzīvot 3 un vairāk mēnešus. Bet lielākā daļa iedzīvotāju savu nelielo aldziņu iztērē tieši mēneša laikā, lai arī viņu naudiņa ne ar ko neatšķiras no bagāto minoritātes naudiņām. Tā tīrākā finansu stratēģija – šķirošana pēc ienākumiem. Bagātiem ir tiesības uz depozīta līgumu un ienākumu iegūšanu no sava ieguldījuma, kamēr nabagiem tādu priekšrocību nav. Kāpēc, Ainar? Esi tik laipns un paskaidro, kāpēc tā?
  • Ainars Bašķis
    Nav vairs “Banka Baltija” laiki. Patiesi, visi mazie dabūs savu naudiņu atpakaļ (ES likumdošana jāievēro). Apgrūtinājums dēļ izmaksu aizkavējuma sanāk, nekas vairāk. Cieš tieši lielie un spekulanti – jā, arī stulbi un nekaunīgi pašvaldību vadītāji, kam tagad pagasta priekšā jāatbild.
    Uzsveru vēlreiz – valsts vaina ir tā, ka ļoti daudzi nesaprot, kā darbojas komercbanku mehānisms, tas patiesi ir traģiski.
    Nevienam nav liegts uzkrāt un NOGULDĪT. Ja nekas nav uzkrāts, tad nav ko noguldīt. Iesim nu prom no proletsociālistiskajām klišejām.
  • Kaspars Dimiters
    Lieta pārāk nopietna, jo mēs stāvam uz totāla valsts sabrukuma sliekšņa.
    Tu raksti: “Ja visa noguldītā nauda bankā tā vienkārši tiks uzglabāta, tad valsts ekonomika apstāsies”. Atvaino, bet liekas, ka nesaproti, ko nozīmē vārdi “valsts ekonomika”. Valsts ekonomikai jāizmanto sava valūta, proti, tā, ko nodrošina īpašumi, preces un pakalpojumi. Bet mūsu valūta LATS nodrošināta ar dolāriem un eiro, tātad, citu valstu valūtām. Citas valsts valūta tās ir tā emitenta saistības, kas šo vērtspapīru laidis apgrozībā. Proti, mūsu latu nodrošina ASV Federālās rezerves un EC, tātad, citu valstu bankas! Lai Latvijā šie papīri (dolāri, eiro) nonāktu, mūsu valstij uz ārvalstīm būtu jātirgo mūsu īpašumi, preces, pakalpojumi. It kā pēc starptautiskiem aprēķiniem mums 1992.g. SVF aizdeva 1,7 miljardus ASV dolāru. Par 8% gadā. Neko vēl nebijām izdarījuši, tikai parādījušies šīs sistēmas tuvumā un jau pirmajā gadā 136 milj. dolāru parāds.Lai to atdotu, kaut ko mums vajadzēja pārdot. Turklāt, par 136 “citroniem” dārgāk, nekā pirkt. Bet ko gan varēja pārdot no tādas ekonomikas, kā mūsējā, tādām ekonomikām, kādas bija ASV, VFR, Zviedrijai u.c. kapitālistu monstriem? Ko konkurētspējīgu ražojām? Loģiski, ka atlika pārdot sevi pašu. Ko šodien arī uzskatāmi redzam: 80% Latvijas (zeme, ēkas, ražošana, tirdzniecības zonas, bankas utt.) pieder ārzemju kapitālam. Vai tā ir “valsts ekonomika”?
  • 2. Ja mani uzskati par Kristovski 2, bet pats esi pats, paskaidro vienkāršu lietu: Kurš maksā procentus par parādzīmi – tās emitents (izdevējs) vai tās turētājs? Ja es esmu kreditors, kāpēc procenti jāmaksā man? Zemāk likumu panti no CL tieši par to.
  • 1524. Kreditors var būt arī persona, kas nav individuāli noteikta, ja parādnieks izdotā dokumentā apņemas izpildīt tajā apzīmēto saistību katram tā uzrādītājam.
  • 1525. Izlaist tādus uzrādītāja papīrus var, bez pašas valsts, viņas nodibinātas vai apstiprinātas kredītiestādes un akciju sabiedrības.
  • 1526. Uzrādītāja papīra turētājs, kamēr šis papīrs atrodas viņa rokās, uzskatāms par kreditoru pret tā izdevēju, bet pēdējais par viņa parādnieku.
  • 1527. Ar uzrādītāja papīru nodibinātu prasījuma tiesību cedē, nododot šo papīru no rokas rokā.
  • 1528. Uzrādītāja papīra tālākdevējs (1527.p.) atbild saņēmējam tikai par prasījuma esamību, t.i. papīra īstumu, bet nevis par prasījuma drošību, t.i. par parādnieka maksātspēju.