Šī ir vienas nots melodija, viegli deklamējama līdzi, dzīvojot mūžīgā dvēseles, mīlestības, sievišķības, vīrišķības, matu, nagu, klēpju, smadzeņu sasalumā. Arī video no saspridzināta ledāja lauskām. Kas tik viss tur nebija iesalsis – pat roņi un marionete, sniegēdāji un kafijtantiņa. Tikai zilonis izglābās, jo to sildīja bērna lūgšanas. Ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, netikt jums Debesu valstībā, saka Kristus. Es ticu.

Ledus Tēja ar Ledu

ledus tēja ar ledu

vižņu adatas no picām
stīviem pirkstiem ļaudis plūc
iesaluši kafejnīcās
viesi ledus tēju sūc

ledus vārdi – trausli sīki
apledo un rīklēs klunkst
visus sasaldējis līkus
ambientais radio kunkst

stīvām mēlēm laiza galdu
kāda studente un draugs
apguvuši visus maldus
tie uz ziemeļpolu brauks

ziemeļblāzmas zaļā plazmā
rādoties tur santaklauss
viņš no sastinguma spazmām
katram atbrīvoties ļaus

ledus durvis ver ar žestu
līķa grimā puisis glīts
veicis vērtēšanas testu
saka: vārds man sniegbaltīts

studente šķiļ melnu ledu
taču draugs tai taisās kust
sniegbaltīts ar vārdu medu
piedāvā tam kopā zust

sniega vērpiens aizklāj skatus
studente salst galdam klāt
lauza sasalušos matus
sastingst – nevar parunāt

velk tā saltu gaudu čīgu
ak es muļķe – ļāvos fuck
dzejoji par vīrišķību
velti aleksandr čak

āliņģi sev cērtu krūtīs
dziļumā vēl mazliet silts
studente jau nāves jūtīs
vai tai pagūšu būt tilts

sniedzu viņai sniegu tīru
saku: neskumsti – tāds laiks
uzcelsim tev sniegavīru
uzticīgs tas būs un maigs

lauž tā sasalušos matus
un par mīlestību sten
nepanesu tādus skatus
varbūt mazā muļķi dzen

veros studentē kā sienā
saldams pats pie grīdas klāt
glīta oficiante pienāk
apskauj to – sāk mierināt

studente sten tai uz pleca
oficiantes glāstos stieg
līķa grims kā krāsa veca
tai no sejas lēni snieg

abas jau pēc mirkļa tinas
nepiederošiem kur liegts
santaklauss vien viņu zina
kādiem diegiem ledus diegts

nosalušām sirdīm tizli
līķa grimā rumpji klimst
kaulainā ar savu zizli
pamāj tik un svaigi dzimst

dziļi velku ledus dvašu
dziļi dziļi – kur vēl silts
rādi Kungs kaut vienu pašu
kas vēl silts un dzīvs un tilts

Kaspars Dimiters
22.februārī, 2011