Olgas tantei ir 89 gadi. Jau agrāk kādu viņas vēstulīti ieblogoju. Pēdējās vēstules teksts lasāms ieskanētajā attēlā. Motto tautas dziesma mani iedvesmoja vairāk, kā bezgalīgi tīmeklī pludinātie teksti par to, kas ar mums noticis, notiek un notiks. Lasot, uzmanību neveltiet tam, kas komplimentēts manā virzienā, bet tam, kā pagodinātas tautas dziesmas, senču gudrība un Ulmaņlaiki, kuros viņa bija vienkārša kalpu meita. Olgas tante pati uzzīmēja arī šo zaķi.

Citi ļaudis laimi gaida,
Es gan laimi negaidīju:
Es apsēju rudzu lauku,
Saucu Laimu palīgā.

God. Kaspar Dimiter!

Labāk vēlāk, nekā nekad, vēlos apsveikt Jūs Jaunajā gadā! Nopieti gribēju, bet bērnišķīgi sanāca! Jūs jau ziniet, esmu viena no Jūsu cienītājām un pateicīga par Jūsu darbu. Ar gandarījumu lasīju, ka 18.novembrī visā Latvijā tika demonstrēts uzvedums “Vadonis”! Mēs, vecie Ulmaņlaiku cilvēki ceram, ka savu darbu par Latvijas darbarūķu čauklumu turpināsiet.

Lasot tautas dziesmas, domāju, cik gudri ir bijuši mūsu senči! Vai tagad esam spējīgi atstāt ko paliekošu nākošai latviešu paaudzei?

Jūsu spēkos tas ir! Gaidu Jūsu darbus!

Dodiet man, dodiet man,
Kas jums lieks un nederīgs:
Dodiet man sila zemi,
Kalpa vīru arājiņu.

Ar cieņu Olga /89.g.v./
Cēsīs, 26.2.11