Ne jau šie putni un zivis mira, lai musm ko atgādinātu. Mēs paši dzīvojam un mirstam, lai viens otram ar savām dzīvēm un miršanām kaut ko atgādinātu. Taču tas izgājis no modes. Pārtiekam no tā, ka mums atgādina melus, atgādina, ka ar to, ko pasaka, neko līdz galam dziļi nepasaka. Tādā apjomā grab, klab, čab lasītākie mediji, taču tas viss vienā vārdā ir NEKAS. Kaut salīdzināts ar bilžu klipiņa beigtajām zivīm un putniem, kas dažādās pasaules malās tāda skaitā solidāri gājuši bojā nez no kā. Arī tas, ka polu nobīde, lai arī ne fiziski, tikai magnētiski, tomēr notikusi, ir taču zīmīgi. Arī tas, kādus plūdus piedzīvo Austrālija. Mums gan pat dižais sniegs nez kāds dižais nelikās, jo… atkal taču kūsts. Un plūdus jau mēs paredzēsim pāris dienas pēc to sākšanās. Pagaidām var tā mierīgi ietvītot, ierēkt, ieņirgt par dīvaiņiem, kas visu vienmēr pamana. Par tiem sazvērestīgāko ideju piemeklētajiem, kas cepas un ņemas… Taču viss, par ko esam cepušies un ņēmušies, piepildās. Citus neesmu aptaujājis, taču par paša paredzēto zinu – piepildījies viss, par ko nelaikā ierēcām un ieņirdzām. Arī valsts izlaupīšana, kuru veica un kuru joporojām uzrauga Skandināvu bankas, SVF, PB, ir notikusi un katastrofāli turpinās. Baigi mēs visi joprojām gudri. Bet mūsu gudrība Dieva acīs ir ģeķība. Tas sens zelta likums, absolūta patiesība. Bez Dieva degvielas tālāk par Britu salām vai ASV netiksim. Varbūt vēl turpu un atpakaļ. Varbūt pēc bezjēdzīgās dzīves pat līdz kapsētai. Taču nekādi līdz Debesu Valstībai. Un To taču mums piedāvāts nobaudīt jau šo beigto krītošo putnu un izskaloto nobeigušos zivju ēras laikā. Dārgie, ķermeņi, iedziļināsimies taču beidzot!