Aiz dienas nāk viena/ Kas nebūs vairs diena.
Aiz māmuļas maizes/ Tā gaišākā aizies/
Un ceļš paliks bīstams/ Vairs neiets pa īstam/
Un skūpsti un glāsti/ Vairs nebūs kā stāsti
Kā pasaka nebūs/ Vairs pilsētu rēbuss
Vēl tramvajs ko īdēs/ Vēl Čaks ēnās vīdēs
Bet izmisums čībās/ Bez vienkāršības
Sen tēloti čāpos/ Mirt laimīte rāpos
Pat ubagi karos/ Pie miskastēm baros
Kur bagāta haizivs/ Spēs izmest pat maizi
Drīz pagales dzisīs/ Un pavardi visi
Drīz pēdējo iekurs/ Degs dimanta čiekurs
Kā asara ritēs/ No debess un citēs:
Es – Dievs jūsu – raudu/ Ka pielūdzāt naudu
Ka nu arī paši/ Jūs Jūdasa graši
Par tiem pirkāt krīzi/ Ne paradīzi.
Vēl maizīte smaržo/ Vēl eņģeļiem garšo
Vēl dziestošas tantes/ Vij pavardu bantes
Pin Marijas matos/ Vēl raudādams skatos
Ka ienaids nav rimis/ Bet atkal Viņš dzimis
Lai kļūtu par Maizi.