Pēdējā nakts.
Pēdējā nakts.
Sacerēts iedvesmojoties no F.Šopēna „Nocturne”.
Zemsvītru velkot zem kājām
Parakstos asiņu lāsēm
Ieplūstot mūžībā
Lēkšu līdz pirmajai mīlai
Līdz lēkmei saullēkta iekavās
Līdz pat skatienam mirkļa perspektīvā.
Ķirši visbeidzot sāk plaukt
Pāri skumju treknajām negācijām
Pāri ikdienas vienmulībai.
Vien nogaidot pēdējo lapu
Kļūstam zeltītu un
Pirmos rudens soļus
Šķīstītu miers.
Slēdzu vārtus savai sirdsapziņai
Veru sirdi nakts tumšajiem veļiem
Negribot atdziestu.
Dzimstu rītam šai naktī
Pēdējo reizi šajā dzīvē
Guļu un sapņoju…
Redzu sevi un to lēdiju
Dejojam valsi uz bruģa
Pusnakts dzestrajā stundā
Kad vēss ir visapkārt
Bet šeit tik silti…
Pirmie soļi neveikli misējas
Un kautri pasmaidot
Iemīlos.
Tikai šonakt
Basām pēdām skraidu
Pāri sliežu krustcelēm
Un sāku nojaust
Garīgo puslodi sava ķermeņa globusā
Kur nav nedz ziemeļu, nedz dienvidu.
Vien izsalkusi dvēsele un sildošas lūgšanas,
Neaptveramībā tīstītas sajūtas.
Vai tiešām harmonija starp mani un dabu
Ir mīts?
Nē…
Tā ir manī un es tajā
Kā nedalāma būtība
Beidzas šis duets
Punkta apskāvienos
Un daudzpunktes vientulībā…
Stefans-Ezra Dimiters
2009. gada 5. Oktobris
Rīga
[audio:http://blogs.krustaskola.lv/audio/02%20-%20Nocturne%20No.%202%2C%20Op.%209%20in%20E-flat.mp3]
posted: 09 oktobris 11
under: nebruks, radošie teksti, visi raksti
