The Doors ir vaļā
Pāris gadu laikā balāžu jau sakrājies daudz.
20 no tām esmu izvēlējies jaunajam albumam
“Dziesminieks no Grēcinieku ielas”.
Grūtākais nav balādi radīt. Arī albumu ierakstīt
ierastajā vientulībā datora priekšā nav grūti.
Grūti ir izturēt to gadu vai gadu pāri, kamēr
dziesmas pamet ligzdu un izlido pasaulē.
Arī šobrīd vēl nav tehnisku iespēju sākt albuma
ierakstīšanu, taču dalīties gribas jau sen.
Publicistiskās “balādes” nespēj kompensēt īstās.
Daži jauno balāžu teksti pavīdējuši arī šajā blogā.
Kādiem jau klātradīti arī mūzikas spārni.
Pagaidām gan tikai tā dēvētajā demo versijā.
Taču arī tā ir ĪSTA.
• • • • • • • • • • •
the doors ir vaļā
[audio: http://blogs.krustaskola.lv/audio/the_doors.mp3]
es pakritu un traktors brauca pāri
uz krūtīm gūlās ielas trotuāri
ap kaklu apvija man spitālīgā banti
ka gribējās mukt debesīs pa vanti
pie zvaigznes gribējās vai spuldzītes tur augstu
kur vējš ir čoms ar gulivera plaukstu
ka tikai prom no taisnajiem un staltiem
no zelta dzīvajiem pie izmirušiem baltiem
the doors ar virsaiti pie manis atbrauc vannā
dod zilus pīrāgus un haki krāsas mannā
dzied tā kā priecīgi un tomēr tā kā skumji
bet dziesmas jēga “gudram būt ir dumji”
tad it kā morisons vai it kā džimi hendriks
man saka: sirms bet tomēr tu vēl šmendriks
šai pasaulē – vai labāk – trako namā
ir draugi tie kas mūs visvairāk lamā
kas paslavē vai laurus savij kroņos
vai pārvēršas mums goda pavadoņos
tie nebūs tie kas palīdzēs lai dzīstam
lai saprotam kas esam mēs pa īstam
the doors ar virsaiti pie manis atbrauc vannā
dod zilus pīrāgus un haki krāsas mannā
dzied tā kā priecīgi un tomēr tā kā skumji
bet dziesmas jēga “gudram būt ir dumji”
no vannas izkāpj virsaitis ar pīpi
un noguļas uz viena sāna slīpi
tam smaids pa visu tetovēto feisu
brauc morisons ar vecu ērenpreisu
un atkal dzied – tik šoreiz arī smejas
man vieglāk kļūst no viņsaulīgās dzejas
“pēc grēcīgi un patmīlīgi justā
ir normāli ja tevi piesit krustā”
the doors ar virsaiti pie manis atbrauc vannā
dod zilus pīrāgus un haki krāsas mannā
dzied tā kā priecīgi un tomēr tā kā skumji
bet dziesmas jēga “gudram būt ir dumji”
vairs negribas man vanšu tilta stabā
jo manī nav tā cēlā, skaistā, labā
ne virsaitī ne morisona rēgā
lai cik šie abi gudri man te sprēgā
tad virsaitis liek vannā savā mani
un vizina līdz vietai kur skan zvani
kur ganiņš stāvu ar jēriņu uz rokām
un klusi dzied par Pestītāja mokām
the doors ir vaļā ejam visi iekšā
ne akmeņus ne kājas kāds met priekšā
un nejūtos kā liekais es starp liekiem
jo dieva nams šis pilns ar grēciniekiem
kaspars dimiters
posted: 09 augusts 14
under: nebruks, radošie teksti, visi raksti
