Šis ir gauži sāpīgs gabals – zemāk noskatāmais daktera klips!
Varu saprast, ka bada laikā atceļam mācības skolās vai pārtiekam no bezdarbnieku pabalsta. Bet kā valsts var atcelt iespēju palikt dzīvam? Pat kara laikā bija hospitāļi… Ārsts taču ir NEATLIEKAMS PALĪGS cilvēkam. Klipā dakteris pasaka tieši – jārāpo būs uz kapiem. Ko tas nozīmē? Tikai to, ka Eiroūnijas legālās eitanāzijas plāniem veidojas piemērota vide un auditorija. Runa vairs nav par tautas badināšanu, bet mērķtiecīgu tās nogalināšanu. Ja līdz šim visas valdības veica psiholoģisku genocīdu pret tautu, tad tagad ir sācies reāls, fizisks genocīds. Bez ieročiem. Slimību un dažādu traumu dēļ labojamu fizisku kroplību panesošie, kas būs novesti līdz izmisumam, eitanāziju akceptēs kā glābiņu un to legalizētājus sveiks kā “žēlsirdības” iemiesotājus.
Man par šo situāciju jau 2003.gadā radās balāde:
Te daktera klips:
Zemāk – balādes teksts:
mīlestība
viņai bij vajadzīgs ārsts
vīrs viņu atrada bālu
pēc novadu reformas
ambulances ir ļoti tālu
viņai sen vairs nav spēka
viņa kā vērsis strādā
bet jūtas kā šakālis
iedzīts sievietes ādā
viņai ir vairāki bērni
pieci vai arī seši
reiz tos pazina laime
bet nu jau tai nabagi sveši
stārķi šogad neatgriezās
vairs nemodās sirdsapziņa
un tas ķēms mātes vecajā spogulī
vai šoreiz tiešām bij viņa
viņa pārstāja gaidīt jebko
pirms gadiem diviem vai trim
gaidīt ir izdevīgi Rīgas
ne jau provinces latvietim
viņa ir visiem parādā
viss viņai ieķīlāts
un šorīt tas nebija vīrs
kas laipni sacīja: nāc
šorīt tā bija nāve
krīta krāsā ar skatu uz leju
vīrs viņu atrada bālu
tomēr apskaidrotu seju
viņa sacīja: mīļais –
man kā toreiz būs labi
ārprāts! cik tas bija sen
kad mēs mīlējām abi
viņa sacīja: neraudi
mums nesanāks neko mainīt
šim laikam ir skaisti vārdi
bet vidus tukšs – kā Rainim
vīrs vēl raudāja ilgi
un sirds tam atdzīvojās
viņš paņēma Bībeli vecu
un sāka dzīt nāvi projām
viņas bērēs pagasta vecis
dakters un gudrie citi
kaut ko muldēja ilgi
par sirdi par asinsriti
vīrs tikai apskāva bērnus
viņa lūpas sacīja vāri:
jocīgi – no viņas mokām
tik daudz mīlestības palika pāri
kaspars dimiters 2003
