Jaunā albuma pirmais “demo”
Man ir šitāds miķis, tikai ar iniciāļiem “KD” (!)
Tā kā 11 no saviem pēdējiem albumiem esmu ieskaņojis pats pie sava rakstāmgalda, protams, ka, gatavojoties jaunā ierakstiem, sapņoju par kārtīgu Mac Pro. Taču dzīve ir dzīve un ir tā, kā ir. Tāpēc jauno albumu “Dziesminieks no Grēcinieku ielas” esmu sācis ieskaņot uz mazītiņā baltā un divus gadus jau naski klabinātā Mac Book. Šņāc sirdīgi, taču turas braši. Ierobežošu sevi aranžējumu greznībā, reālā laika pluginu slāņa biezumā un albumu ierakstīšu. Šobrīd pēc saraksta rādās, ka rindā pie Blue mikriķa un Robie preampa gaida vismaz 20 balādes. Un (kā allaž) ne jau īsiņās. Vai vispār vienā CD satilps? Bet varbūt pienācis laiks multimēdijam? Tāds laiks, kad visu taču var izveidot pats. Pat klipu ar klēpjdatorā iebūvēto kniepadatas kameračeli nofilmēt.
Labdabīgi “niezēja” padalīties ar pirmās balādes demo. Tas ieskaņots, preampam ar kompresoru tupot uz dīvāna maliņas. “P” paukšķu sietiņa vietā izmantoju no Stefana tumbiņas norauto priekšas zīdrāmi. Kā visnopietnākajās ne šīs pasaules studijās…
Balāde par kapteini (demo – 9.6.2009)
[audio: http://blogs.krustaskola.lv/audio/veca_kapteinja_dziesma.mp3]
Balāde par kapteini
ir rīts un kaijas uzliek brilles
un slapjam sniegam cauri trencas
tur kuģīts mazs caur līci plunčā
uz klāja vizuļodams mencas
tur kapteins arī uzliek brilles
un binoklī uz kaijām raugās
viņš mīl tās šļakatas un šalkas
jo krastā tam neviena drauga
pats kuģīts vecs un drīz to griezīs
un pārpirks lūžņu savācēji
kur paliks viļņos aizmiršanās
kur kaijas briļļainās un vēji
šis reiss ir pēdējais daudz zivju
un vētra debesis gāž jūrā
bet kapteinim nav divu dzīvju
tāpat kā kaijām, jūrai, vējam
ir krasts tam neziņa un šaubas
viss svešs kaut ļaudis tur vien cīnās
tie savos sastingušos kuģos
par kuģiem kaijām nepabrīnās
sauc kapteins kopā kuģa večus
un stāsta viņiem sniegdams spirtu:
kas mēs bez jūras bezgalības
ja man vien krasts, es labāk mirtu
bet večiem ģimenes un draugi
un senču kapsēta un mājas
tad pavēl kapteinis tāds dīvains
ka kuģim tūdaļ jāapstājas
ir avārijas motorlaiva
ar degvielu vien stundām dažām
lec kapteins tajā saukdams vīriem:
jums krasts man jūra… un bez bažām
raud veči asaras kā zvīņas
un spirtu laiž pa riņķi aši
bet kapteinim vien prātā jūra
ne siļķes brtētliņas vai laši
trauc kapteins sniega vētras ķēpā
vien jūra, es – nekā vairs lieka
līp sejā sniegs un bezgalība
brēc kaijas briļļainās no prieka
kaspars dimiters
2009
Balāde novelkama: blogs.krustaskola.lv/audio/veca_kapteinja_dziesma.mp3
posted: 09 jūnijs 10
under: radošie teksti, visi raksti
