Diena, Trešdiena, 12. novembris (2008)
Kaspars Dimiters ar ģimeni savā ziņā ir pat apsteidzis Olafu Berķi, Adriānu Dāvi, Gunti Indriksonu, Andreju Ēķi, Andri Grūtupu, Viesturu Koziolu, Gunāru Ķirsonu, Valdi Lokenbahu, Ēriku Masteiko, Juri Savicki, Jāni Nagli, Igoru Skoku, Ivaru Strautiņu, Andri Šķēli, Mamertu Vaivadu un citus Latvijas komercelites pārstāvjus, kas gribēja uzstādīt pieminekli vietā, kuru ļoti ilgi bija aizņēmis Ļeņins. Lai gan domubiedru kopai bija pārlieku skaidra vīzija, kā Konstantīna Čakstes piemineklim jāizskatās (pat postamenta un figūras augstums), Kaspars Dimiters abiem savas mātes aktrises Vijas Artmanes pieminekļiem, no kuriem vienu viņš ir iecerējis uzstādīt Ļeņina pieminekļa vietā, uzreiz jau ir atradis arī mākslinieku. Tautai vien atliek saziedot naudu (konts piektdien atvērts Parex bankā) un nākamā gada augustā atnākt uz pieminekļa atklāšanu.
Tas, ka pat Rīgas dome par šādu ideju nav informēta, protams, nav problēma, jo “Rīgas mērs Jānis Birks neatteiks — viņš ir sirsnīgs cilvēks” (Līga Dimitere).
Kaspara Dimitera dzīvesbiedre uzskata: “Galvenais, ka ir radusies ideja — uzstādīt to tur, kur agrāk stāvēja Ļeņina piemineklis. Mūs tā iedvesmo.” Tas izklausās tik pārliecinoši, ka, šķiet, vajadzētu justies neērti atgādinot, ka viens no vairākiem iemesliem, kāpēc Ļeņinu tā arī neaizstāja Čakste, bija tieši šīs vietas iedvesmojums.
Taču jāsaka vien ir — cerībā uz to, ka tauta būs spējīga arī materiāli apliecināt savu mīlestību nesen mirušajai aktrisei, cilvēki patlaban tiek aicināti ziedot avantūrai. Un tāpēc stāsts par Artmani Ļeņina vietā vairs nemaz nav smieklīgs.
• • •
Mans atbildes komentārs, kas piekabināts zem Lailas raksta Dienā:
domāju, ka tu, laila, esi māksliniece, nevis dzeltenā krāsa šai rudenī, kas nācis apgleznot latviju.
ļeņina līķis vēl joprojām dzīvs arī tavā atmiņā. garīgi cilvēki zina, ka visādu riebekļu piemiņas vietas iespējams iesvētīt, šķīstīt.arī pie sarunas (ne oficiāli) pieminētā iespēja izmantot šo vietu bija filozofisks mājiens, ka ar viņas pieminekli, kā pēdējas lv teātra dailes simbolu, šo vietu varētu šķīstīt. tas, laila, bija tikai mājiens. nedz birkam, nedz spārītim netika iesniegti nekādi dokumenti un viņi formāli varēja klusēt. viens telegrāfs iejautājās, mēs operatīvi atbildējām. troksni taču taisa mēdiji. piem., kā tu šodien to turpini.
tavs tēls ar rāciju rokā doma laukumā iegūlis manā atmiņā dziļi, kad par varavīkšņainās “inteliģences” naudiņām dancināji atmodas mūmijas. tavi un tava mēdija mērķi ir skaidri.žēl, ka nebiji tik smalkjūtīga un nepamanīji vai nepainteresējies, kā tad īsti mūsu ģimenei gāja, kāds bija reālais, ne avīžu stāsts, par dzīvokļiem, viņas ārstēšanās procesu, kā viņa jutās, pagodināta ar kkf fonda mūža stipendiju ls 100+, kāds bija viņas pēdējais dzīves cēliens kopš š.g. 9.februāra.
tu esi tāda pati ciniķe un vienaldze, kā šī vara, kurai uzticīgi kalpo un kuras būtības seno simbolu vietas (ļeņinekļus) sargā.nekas taču nav mainījies. tu un tavi domubiedri ir tādi pat ateisti, kā iļjiča radītās partiijas biedri. tu vienkārši esi acīs krītoša saktiņa pie latvijas alternatīvo boļševiku varas elites krūtīm.
es esmu vien dadzītis acī, vai smilšu grauds, strinkšķinātājs vai muldētājs. that’s my impossible mission (: tikai man, atšķirībā no tevis, mērķi nav pārvērtušies liberālās amēbās. manējie ir kā krams. kļūdos, protams, taču vienmēr runāju viens, nepārstāvot mēdijus, politiskus grupējumus, nekrofilu teātrus, mirušas kinostudijas.un vai tā nebūtu liekulība, ja es zemotos sistēmas priekšā, lai tā veido komisiju vai fondu viņas piemiņas pagodināšanai. viņu šī sistēma spīdzināja. un es to zinu vislabāk. tevi viņas grūtākajos brīžos neesam manījuši pat tuvumā. kāpēc toreiz nerakstīji neko? tu taču it kā biji viņas kolēģe? par maz žults izdalījās iedvesmai?
bet par kopējā žultsradņu masā teicamu ierakstīšanos, paldies. esam jau norūdījušie un apzināmies, kādā sistēmā dzīvojam un kurp tā mūsu nokodēto tautu novedīs.
labāk filmē. to pašu, kad rakstu, iesaka arī man: labāk dziedi (:
par uzbraucienu – piedod. nebūtu to darījusi publiski, arī es tev publiski neatbildētu.
Kaspars Dimiters